SākumlapaJūsuLapas karte En
Sākums > Grid Latvijā  
Grid Latvijā

Latvijas datortīklu speciālisti piedalījās Eiropas gridtīkla veidošanā, pateicoties FP6 projektam BalticGrid (sākts 2005.g. 1.nov.), kurā bija iesaistīti Baltijas valstu un citu Eiropas valstu speciālisti, un kura darba rezultātā Baltijas valstis tika iekļautas Eiropas gridtīklā. No Latvijas šajā projektā piedalījās LU Matemātikas institūta (LU MII) un RTU Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes speciālisti. Nedaudz vēlāk (2006.g. augustā) sāka darbu projekts „Grid aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi”, kuru līdzfinansēja ERAF un kura izpildi nodrošināja LU MII. Šī projekta uzdevums bija izstrādāt zinātniski pamatotus risinājumus Latvijas nacionālajam Grid tīklam un izveidot tā strādājošu versiju.

LU MII, kas sāka veidot Nacionālo Grid centru, šobrīd piedāvā divus Grid klāsterus savās telpās Raiņa bulvārī 29. Viens klāsteris ir ar 12 procesoriem (AMD Opteron), 1.2 TB disku masīvu. Otrs klāsteris - ar 20 procesoriem. LU MII izsniedz lietotāju sertifikātus darbam ar Grid resursiem un nodrošina pieeju Baltic Grid projekta resursiem ar aptuveni 120 procesoriem. RTU Grid klāsteris atrodas Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē.

Latvijas zinātnieki no LU un RTU ir sākuši reālu gridtīkla izmantošanu, bet tomēr par grida praktiskās izmantošanas izplatību Latvijā var teikt, ka tā ir pašā sākumā un situācija ir apmēram tāda, kāda bija pagājušā gadsimta 1960. gadā ar datoru (toreiz tos sauca par elektronu skaitļojamām mašīnām) izmantošanu. LVU Skaitļošanas Centrā tika atklāts Latvijas jaudīgākais dators BESM-2 ar veiktspēju 10 kiloflopi un apmēram 8 (astoņi) kilobaiti atmiņas, bet tas nebija noslogots un tāpēc bija grūti partijas un valdības vīriem pierādīt, ka tik jaudīga mašīna Latvijā bija nepieciešama. Lai izmantošanas rādītāji uzlabotos, nedaudzajiem programmētājiem tika doti mājieni, ka uzdevumus vislabāk ir risināt divas vai trīs reizes, jo tad varēs salīdzināt rezultātus un pārliecināties, ka nejaušu kļūdu risināšanas procesā nav bijis. Tika arī aicināti rēķinātāji no dažādiem PSRS slepeniem institūtiem, kuriem jau bija pietiekami ko rēķināt. Pēc dažiem gadiem stāvoklis krietni uzlabojās un pie rēķināšanas nemaz tik viegli nevarēja tikt, vēl drusku vēlāk skaitļotāji (tad jau datorus sauca tā) savairojās visā Rīgā un to vajadzību vairs nevajadzēja nevienam pierādīt.

Līdzīga situācija bija arī 1995. gadā, kad tika organizēts LU MII Interneta Servisa Centrs. LU MII direktors izteica pārliecību, ka drīz šo Centru „gāzīs apkārt”. Centrs uzsāka darbu, strādāja un strādāja, bet neviens to apkārt negāza. Tikai pēc dažiem gadiem tautas aktivitāte kļuva ievērojama, visiem internets bija vajadzīgs. Vēl nedaudz vēlāk bijušie kautrīgie Servisa Centra klienti sāka paši sniegt interneta pakalpojumus.

Šobrīd aktīvākie Grid lietotāti Latvijā ir :